Kā trūkst Latvijas vīriešiem: Latvija un pasaule
Izmantotie pētījumi un avoti ir norādīti beigās. Redakcionālie noteikumi
Katras valsts uzturā ir savi robi. 2024. gada pasaules pētījums valsti pēc valsts aplēsa, cik vīriešu tikai ar pārtiku neuzņem pietiekami 15 vitamīnu un minerālvielu. Lūk, kur ir Latvijas vīrieši, kā izskatāmies blakus kaimiņiem un pasaulei, un ko ēst.
2024. gada pasaules pētījuma (Passarelli u. c., Lancet Global Health) modeļa aplēsēs Latvijas vīriešu biežākie trūkumi ir E vitamīns, magnijs un C vitamīns. Magnija trūkums Latvijā ir biežāks nekā Lietuvā, Igaunijā un Somijā, toties dzelzs aplēse Latvijas vīriešiem ir viena no zemākajām starp 70 valstīm. Salīdzinot vienā valstī un vecuma grupā, vīrieši biežāk nekā pārējie iedzīvotāji neuzņēma pietiekami magnija, cinka, C, A un B6 vitamīna, tiamīna un niacīna. Tās ir aplēses tikai pēc pārtikas, tāpēc tās labāk lasīt kā secību, nevis precīzus procentus.
Saturs
- Latvijas vīrieši: kur modelis redz robus
- Kā izskatāmies pasaulē
- Uzturvielas, kas vīriešiem pietrūkst biežāk
- Pārbaude: ko izmērīja Japānas nacionālais pētījums
- Lasiet skaitļus uzmanīgi
- Kāpēc mūsdienu uzturā to pietrūkst
- Ko ēst
- Ja vēlaties pārbaudīt savas ikdienas maltītes
- Kad doties pie ārsta
- Biežāk uzdotie jautājumi
- Avoti
- Lasiet arī
Latvijas vīrieši: kur modelis redz robus
- Metode
- Pēc 2018. gada uztura datiem aplēsts uzņemšanas sadalījums katrā valstī un pēc tam to cilvēku daļa, kas uzņem mazāk par starptautiskajām vajadzībām. Daudzām valstīm sadalījuma forma pārņemta no līdzīgas valsts
- Rezultāts
- Pasaulē jods, E vitamīns, kalcijs un dzelzs, pēc aplēsēm, nav pietiekami vairāk nekā 6 no 10 cilvēkiem
- Ierobežojums
- Tikai pārtika: bagātināti produkti un uztura bagātinātāji nav iekļauti, tāpēc rezultāti var atšķirties no nacionālajiem pētījumiem
Pēc publicētajiem pētījuma datiem, lūk, aplēstā daļa par 20 gadiem vecāku vīriešu, kas uzņem nepietiekami, Latvijā un trīs kaimiņvalstīs, tām uzturvielām, kas vismaz vienā no tām ir augstu.
| Uzturviela | Latvija | Lietuva | Igaunija | Somija |
|---|---|---|---|---|
| E vitamīns | 73 % | 62 % | 86 % | 85 % |
| Magnijs | 66 % | 45 % | 37 % | 26 % |
| C vitamīns | 65 % | 72 % | 53 % | 64 % |
| Folskābe | 52 % | 29 % | 67 % | 67 % |
| Dzelzs (vājš signāls vīriešiem) | 6 % | 37 % | 61 % | 74 % |
| Kalcijs | 35 % | 35 % | 40 % | 12 % |
| Cinks | 36 % | 16 % | 9 % | 17 % |
2018. gada modeļa aplēses pēc Passarelli u. c. (2024), vīrieši no 20 gadiem, vecuma grupas svērtas pēc iedzīvotāju skaita. Treknrakstā: katras valsts trīs biežākie (bez joda, selēna un D vitamīna; sk. “Lasiet skaitļus uzmanīgi”).
- E vitamīns pirmajā vietā, tāpat kā lielākajā daļā Ziemeļeiropas. To galvenokārt satur rieksti, sēklas un augu eļļas.
- Magnijs otrajā vietā. Starp 70 valstīm, ko izvilkām no datiem, Latvija magnija trūkumā ir 21. vietā, augstāk nekā visas kaimiņvalstis. To galvenokārt satur sēklas, rieksti, pākšaugi un pilngraudu produkti.
- C vitamīns trešajā vietā. Tas nāk no augļiem, ogām un svaigiem dārzeņiem, ko ziemā ēdam mazāk.
Kā izskatāmies pasaulē
Trīs galvenie robi par 20 gadiem vecākiem vīriešiem pēc tām pašām modeļa aplēsēm:
| Valsts | Trīs galvenie robi (no lielākā) |
|---|---|
| Latvija | E vitamīns, magnijs, C vitamīns |
| Lietuva | C vitamīns, E vitamīns, magnijs |
| Igaunija | E vitamīns, folskābe, dzelzs |
| Somija | E vitamīns, dzelzs, folskābe |
| Zviedrija | E vitamīns, dzelzs, folskābe |
| Krievija | E vitamīns, magnijs, folskābe |
| Baltkrievija | E vitamīns, magnijs, C vitamīns |
| Polija | Kalcijs, C vitamīns, dzelzs |
| Vācija | Folskābe, dzelzs, E vitamīns |
| Apvienotā Karaliste | E vitamīns, A vitamīns, dzelzs |
| Japāna | B6 vitamīns, magnijs, cinks |
Passarelli u. c. (2024) publicētie dati, 2018. gada aplēses, vīrieši 20+, svērti pēc iedzīvotāju skaita. Bez joda, selēna un D vitamīna.
- E vitamīns ir trijniekā gandrīz visās tabulas valstīs, izņemot Poliju un Japānu.
- Magnijs ir trijniekā Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā un Japānā, bet ne Igaunijā un Skandināvijā.
- Mūsu saraksts precīzi sakrīt ar Baltkrievijas un gandrīz ar Lietuvas, tikai citā secībā.
Uzturvielas, kas vīriešiem pietrūkst biežāk
Pētījumā salīdzināti arī dzimumi. Salīdzinot vienā valstī un vecuma grupā, vīrieši biežāk nekā pārējie iedzīvotāji neuzņēma pietiekami septiņas uzturvielas:
- Magniju
- Cinku
- C vitamīnu
- A vitamīnu
- B6 vitamīnu
- Tiamīnu (B1 vitamīnu)
- Niacīnu (B3 vitamīnu)
Pasaulē aplēsts, ka magniju nepietiekami uzņem ap 49 % pieaugušo vīriešu, salīdzinot ar 29 % pārējo pieaugušo iedzīvotāju, bet cinku 56 % pret 45 %. Modelis nepaskaidro, kāpēc, taču magnijs un C vitamīns ir arī mūsu trijniekā, tāpēc tiem vērts pievērst uzmanību, skatoties uz savām maltītēm.
Pārbaude: ko izmērīja Japānas nacionālais pētījums
Modeli var pārbaudīt ar valstīm, kas uzņemšanu mēra tieši un detalizēti, piemēram, Japānu. Japānas 2019. gada Nacionālais veselības un uztura pētījums salīdzinājumā ar Japānas 2025. gada ieteikumiem vīriešiem:
| Uzturviela | Vīrieši 20+, vidēji | Japānas ieteikums un starpība |
|---|---|---|
| Kalcijs | ap 500 mg | 750–800 mg ap 250–300 mg mazāk |
| Magnijs | 270 mg | 330–380 mg ap 60–110 mg mazāk |
| D vitamīns | 7,9 µg | 9,0 µg (pietiekama uzņemšana) ap 1 µg mazāk |
| Cinks | 9,2 mg | 9,0–9,5 mg vidēji atbilst |
| Dzelzs | 8,3 mg | 6,5–7,5 mg vidēji sasniegts |
Dienā. Japānas ieteikumi atšķiras pēc vecuma un nesakrīt ar Eiropas vai ASV vērtībām.
Pētījums ar modeli sakrīt attiecībā uz magniju. Taču Japānas vīriešu cinku tas rāda ieteiktajā līmenī, kamēr modelis aplēš 95 % trūkumu: modeļa uztura dati rāda daudz mazāku uzņemšanu nekā Japānas pētījums. Tāpēc modeļa ļoti augstie skaitļi Japānai par magniju, cinku un B6 vitamīnu, visticamāk, ir pārspīlēti. Līdzīga novirze var būt jebkurai valstij, arī Latvijai, tāpēc secība ir noderīgāka par precīziem skaitļiem.
Lasiet skaitļus uzmanīgi
Valstu skaitļi ir modeļa aplēses tikai pēc pārtikas. Bagātināti produkti (piemēram, jodēts sāls vai bagātināti milti un piens) un uztura bagātinātāji nav iekļauti, tāpēc valstis, kur tie ir ierasti, izskatās sliktāk, nekā ir. Daļa aprēķinu balstās uz līdzīgu valstu datiem, un rezultāti var atšķirties no nacionālajiem pētījumiem, kā rāda Japāna. Lasiet tos kā “kuras uzturvielas valstī ir augstu” un “kura valsts ir augstāk”, nevis kā precīzus procentus. Jodu un selēnu izlaidām, jo publicētie dati nesakrīt ar paša pētījuma kopējiem skaitļiem, bet D vitamīnu tāpēc, ka modelis neņem vērā, ko āda saražo saulē. Vīriešu dzelzs vajadzība modelī noteikta augsta, tāpēc dzelzi vīriešiem uzskatiet par vāju signālu.
Kāpēc mūsdienu uzturā to pietrūkst
Mūsu trijnieka uzturvielas galvenokārt nāk no produktiem, ko izspiež uzturs ar baltmaizi, kartupeļiem, gaļas izstrādājumiem un ātrajām uzkodām:
- E vitamīns: rieksti, saulespuķu sēklas un augu eļļas.
- Magnijs: sēklas, rieksti, pākšaugi, lapu dārzeņi un pilngraudu produkti. Rafinēšana lielāko daļu no graudiem noņem: Japānas tabulās vārītos brūnajos rīsos magnija ir ap 7 reizes vairāk nekā baltajos.
- C vitamīns: augļi, ogas un svaigi dārzeņi. Ziemā tos ēdam mazāk, un ilga vārīšana C vitamīnu noārda.
Vairāk par magniju rakstā magnija trūkums vīriešiem, par sauli un zivīm rakstā D vitamīna trūkums vīriešiem.
Ko ēst
Vienkārši avoti, ko atradīsiet jebkurā veikalā vai tirgū:
- E vitamīns: saulespuķu sēklas, mandeles, lazdu rieksti un gatavošana ar augu eļļu.
- Magnijs: ķirbju sēklas (ap 156 mg 28 g), mandeles (ap 80 mg 28 g), spināti (ap 78 mg pusē tasītes vārītu), pupas (ap 60 mg pusē tasītes), griķi, auzas, pelēkie zirņi un rupjmaize.
- C vitamīns: skābēti kāposti, svaigu kāpostu salāti, paprika, upenes, smiltsērkšķi, citrusaugļi, kivi. Skābēti kāposti un saldētas ogas palīdz ziemā.
- D vitamīns: treknas zivis, piemēram, siļķe, reņģes, skumbrija vai lasis (ap 14 µg 85 g laša, gandrīz ASV ieteikums 15 µg).
Sauja riekstu vai sēklu dienā, svaigi dārzeņi vai skābēti kāposti pie katras maltītes un griķi kartupeļu vietā dažas reizes nedēļā nosedz vairākus robus vienlaikus. Par produktiem, ko pētījumi saista ar erekciju, lasiet rakstā uzturs un erektilā funkcija.
Ja vēlaties pārbaudīt savas ikdienas maltītes
Valsts vidējie rādītāji nepasaka, kā trūkst jūsu maltītēm; to parāda tikai pieraksti. Saskaitīt katru maltīti ir grūti, tāpēc vieglāk ir maltītes nofotografēt un pēc vienas divām nedēļām paskatīties, kas atkārtojas.
Aplēses pēc fotoattēla ir aptuvenas, nevis precīzi daudzumi.
Kad doties pie ārsta
Uztura maiņa ir domāta vīriešiem, kuri jūtas labi. Tā vietā, lai vispirms izmēģinātu pārtiku vai uztura bagātinātājus, vērsieties pie ārsta, ja:
- nogurums vai slikta apetīte ilgst vairāk nekā 2 nedēļas vai svars krītas bez iemesla: aiz tā var slēpties kas cits, nevis uzturs.
- ir sirdsklauves vai elpas trūkums, vai jums saka, ka esat bāls: asins analīze var pārbaudīt, vai nav anēmijas.
- kaulu vai muguras sāpes nepāriet vai pēc neliela kritiena lūzis kauls.
- lietojat uztura bagātinātāju un ilgstoši ir slikta dūša, caureja vai slāpes: pārtrauciet un vērsieties pie ārsta.
- urīnā ir asinis, sāp urinējot, ir drudzis vai erekcija pēkšņi kļuvusi grūtāka: vērsieties pie urologa vai ģimenes ārsta.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas Latvijas vīriešiem visbiežāk pietrūkst?
Pēc 2024. gada pasaules pētījuma modeļa aplēsēm Latvijas vīriešu saraksta augšgalā ir E vitamīns, magnijs un C vitamīns. Tās ir aplēses tikai pēc pārtikas, nevis mērījumi.
Vai ēdam labāk vai sliktāk nekā kaimiņi?
Ne viennozīmīgi. Tajās pašās aplēsēs magnija trūkums Latvijā ir biežāks nekā Lietuvā, Igaunijā un Somijā, un starp 70 aplūkotajām valstīm esam 21. vietā. Toties dzelzs aplēse Latvijas vīriešiem ir viena no zemākajām, un folskābes situācija ir labāka nekā Igaunijā un Somijā. Katrai valstij ir savi robi.
Vai tas nozīmē, ka divām trešdaļām Latvijas vīriešu trūkst magnija?
Nē. Tā ir modeļa aplēse par to, cik vīriešu ar pārtiku uzņem mazāk par vidējo vajadzību, neskaitot uztura bagātinātājus un bagātinātus produktus. Tas nav mērīts asinīs un nenozīmē slimību. Lasiet to kā secību: magnijs mūsu sarakstā ir augstāk nekā lielākā daļa citu uzturvielu.
Vai viens multivitamīns visu nosegs?
Dažus robus tas var aizpildīt, taču vairākām uzturvielām ir augšējā robeža, un, kombinējot produktus, to var pārsniegt nemanot. Vispirms paskatieties, kā trūkst jūsu ēdienkartē, un, ja lietojat uztura bagātinātāju, pārbaudiet daudzumus. Ja jums ir nieru slimība vai lietojat zāles, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Avoti
- Passarelli S, Free CM, Shepon A, Beal T, Batis C, Golden CD. Global estimation of dietary micronutrient inadequacies: a modelling analysis. Lancet Glob Health. 2024;12(10):e1590-e1599. pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/39218000/
- Passarelli S, et al. Valstu, vecuma un dzimuma aplēses (2018) no iepriekš minētā pētījuma: autoru datu repozitorijs. github.com/cfree14/global_intake_inadequacies
- Harvard Gazette. Billions worldwide deficient in essential micronutrients. 29 August 2024. news.harvard.edu/gazette/story/2024/08/billions-worldwide-de
- Ministry of Health, Labour and Welfare (Japan). 2019. gada Nacionālais veselības un uztura pētījums, 1. daļa, 1-2. tabula (vīrieši pa vecuma grupām). Japāņu valodā. www.mhlw.go.jp/content/000711006.pdf
- Health and Longevity Net (Japan Foundation for Aging and Health). Magnijs: funkcijas un dienas daudzums saskaņā ar Japānas uzturvielu references vērtībām (2025). Japāņu valodā. www.tyojyu.or.jp/net/kenkou-tyoju/eiyouso/mineral-mg.html
- NIH Office of Dietary Supplements. Magnesium: Fact Sheet for Health Professionals. ods.od.nih.gov/factsheets/Magnesium-HealthProfessional/
- NIH Office of Dietary Supplements. Vitamin D: Fact Sheet for Health Professionals. ods.od.nih.gov/factsheets/VitaminD-HealthProfessional/
